Civilā apbūve

Apbūves attīstība Latgales priekšpilsētā, kā citās Rīgas priekšpilsētās ir dalāma vairākos posmos. Te ir vērojama 19.gs koka arhitektūra. Jau esošajai koka apbūvei lielu postu nodarīja 1812.gada ugunsgrēks, līdz ar to par nopietnāku apbūvi, kas vēl ir vērojama arī šodien, var sākt runāt sākot ar 19.gs. sākumu, kad intensīvāk tiek celtas dzīvojamās ēkas un atjaunotas nopostītās koka baznīcas. Vēl joprojām Latgales priekšpilsētā ir vērojamas daudz koka arhitektūras tā laika liecinieki.


Arī Latgales priekšpilsētā ir 19.gs.beigu un 20.gs. sākumā celtie īres nami, kas protams nav pārstāvēti tik lielā apjomā kā pilsētas centrā, un sabiedriskā rakstura ēkas, kā piemēram Gaiziņa ielā 1 un 3, kā arī Stahanoviešu ielā 2 redzamās skolas ēkas. Kā interesanti tehnisko būvju liecinieki ir 19.gs. beigās Latgales priekšpilsētā Mazajā Matīsa ielā pēc inženiera O.Intces uzceltie divi ūdenstorņi.


Tāpat Latgales priekšpilsētā redzama 1920.-1930.-to gadu arhitektūra Rīgas pilsētas valde 1925.gadā, iesaistoties dzīvokļu krīzes apkarošanā, ceļ daudzdzīvokļu ēkas. No 1927.gada līdz 1929.gadam Rīgā tika uzceltas četras jauna tipa dzīvojamās ēkas. Trīs no tām uzceltas Latgales priekšpilsētā. Ērgļu (no 1930.gada Jāņa Asara) ielā un divas ēkas Samarina (tag.Lomonosova) ielā un tās visa celtas 1929.gadā. Četrstāvu blokmāju pie Grīziņkalna ar mazajiem 1½ un 1 istabas dzīvokļiem projektēja arhitekts Osvalds Tīlmanis. Ēkā visiem dzīvokļiem bija centrālā apkure, siltā ūdens apgādes ietaises, vannas istabas un nelieli balkoniņi. Ēka Samarina (tag. Lomonosova) un Rēznas ielas stūrī pēc arhitekta Ernesta Štālberga projekta tika paredzēta ar 7 kāpņu telpām, kurās izvietoti 48 vienistabu un 49 1½ dzīvokļi. Otras blokēkas Samarina un Žīdu (tag. Ebreju) ielas stūrī arhitekts bija Heinrihs Pīrangs. Šī ēka bija nedaudz lielāka - ar 8 kāpņu telpām un 104 dzīvokļiem, no kuriem 3 bija 2½ istabu, 4 - 2 istabu, 48 - 1½ istabu un 49 - 1 istabu dzīvokļi. Namiem bija atstāti plaši pagalmi, kur tika ierīkoti bērnu rotaļu laukumi, ūdens baseini un nelieli apstādījumi. Visām ēkām virtuvēs bija arī iebūvētas mēbeles. Kopā ar profesionāliem arhitektiem pie šo ēku celtniecības strādāja arī Rīgas pilsētas uzaicinātie tēlnieki. Blokmājai Jāņa Asara ielā 15 tika izvēlēts tēlnieks Rihards Maurs. Blokmājas pagalma dārzā tika novietota interesanta, tēlnieka darināta skulptūra “Ūdenszirgs” (1930., mākslīgais akmens). Pie Lomonosova ielas 2 ēkas izdaiļošanas klāt bija un savas idejas realizēja tēlnieks Jēkabs Legzdiņš, izveidojot kompozīcijas “Darbs” un “Atpūta”, bet pie Lomonosovas ielas 12 ēkas dekoratīvās tēlniecības strādāja Kārlis Zemdega. Viņa kompozīcijas savukārt bija “Mājasmāte” un “Vīrs”.




1960.-un 1970-tajos gados Latgales priekšpilsētā izvērsās liela daudzstāvu namu celtniecība. Daudzstāvu apbūvi sāka 1962.gadā, bet jau agrāk, 1959.gadā notika konkurss par šīs teritorijas apbūvi. Uzvarēja arhitektu G.Melberga, L.Munteres, R.Paikunes, S.Pētersones un A.Plēsuma projekts. Detaļplānojums tika izstrādāts 1962.gadā Rīgas ģenerālplāna birojā. Bija paredzēts uzbūvēt piecus mikrorajonus ar to centriem un tirdzniecības centru.

Tālākajās priekšpilsētas vietās pacēlās daudzstāvu dzīvojamo ēku masīvi, bet tuvāk centram Latgales priekšpilsēta ieguva vienu ēku, kuras veidols labo saskatāms lūkojoties Rīgas panorāmā no Pārdaugavas puses. Tā ir 1958.gadā agrākajā “Krievu sētas” vietā Turgeņeva ielā uzceltā ZA Augstceltne, kas būvēta kā Kolhoznieku nams, pēc arhitektu O.Tīlmaņa un V.Apsīša projekta.

Mūsdienās Latgales priekšpilsētas apbūve turpinās, īpaši savulaik izveidotajā Krasta ielas rajonā, tur redzami mūsdienu arhitektūras stilā celtie tirdzniecības nami un autosaloni.

© Tīmekļa iecirkņa "Maskavas forštate" veidotāji