Baznīcas

Latgales priekšpilsēta lepojas ar daudziem dievnamiem, šeit atrodas viens no Rīgas trīs dievnamiem kuram ir divi torņi; dievnams ar vienīgo apzeltīto kupolu Rīgā un dievnams, kas ir lielākā koka monumentālceltne Latvijā.




Sv.Franciska Romas katoļu baznīca
Katoļu iela 16

Tā ir viena trim baznīcām Rīgā, kuras ēka būvēta nevis ar vienu, bet gan ar diviem torņiem. Doma par tās celšanu radusies 1888.gadā, tad arī izveidoja Komiteju, kuras uzdevums bija naudas savākšana un celtniecības projekta pasūtīšana. Baznīcu tika nolemts celt 18.gs.izveidotās un kopš 1882.gada slēgtās katoļu kapsētas teritorijā. Dievnama projektu izstrādāja civilinženieris Florians fon Viganovskis. 1892.gadā baznīca tika pabeigta un nodota draudzes vajadzībām. Baznīcas ēkas celtniecībā piedalījās galvenokārt vietējie meistari, taču vitrāžas ēkas logos, kā arī centrālais un sānu altāris – pasūtīti un izgatavoti Varšavā. 1911.gadā baznīcā tika ierīkots gāzes apgaismojums, bet 1918.gadā – elektriskais. 1944.gadā sprādziena rezultātā bojā gāja baznīcas ēkas vitrāžas, tās atjaunot sāka jau no 1958. gada. Līdzās monumentālajai Sv.Franciska baznīcai, kuras fasāde veidota romāņu stila Ziemeļfrancijas manierē, uzcelts Sv.Franciska draudzes nams. Kapsētā aiz baznīcas atdusas 1849.gadā Rīgā pie meitas ciemoties atbraukušais vācu komponists Konradīns Kreicers. 1851.gadā viņam uzlikts krusts, ko 1913.gadā papildināja ar portreta bareljefu.

Sv.Pāvila baznīca
A.Deglava iela 1

Viens no skaistākajiem luterāņu dievnamiem Latgales priekšpilsētā. 1878.gadā Rīgas rāte atvēlēja līdzekļus jaunceļamajai Sv.Pāvila baznīcai un piešķīra zemes gabalu tās uzcelšanai. Baznīcas projekta autors ir arhitekts Gustavs Hilbigs. Dievnama ārējam veidolam arhitekts bija izvēlējies angļu gotikas formas. Pats projekta autors nomira 1887.gadā pirms ēkas pabeigšanas, bet iesākto pabeidza viņa dēls Hermanis Hilbigs. 1912.gadā baznīcā notika dažas pārmaiņas, tika iebūvēti sānu portāli un pārveidoti griesti sakristejā, kā arī uzstādītas ērģeles. Altārgleznu 1937.gadā gleznojis viens no izcilajiem latviešu glezniecības meistariem Jānis Roberts Tilbergs.

Grebenščikova baznīca
Krasta iela 73

Grebenščikova vecticībnieku baznīca ar klosteri celta 1814.gadā. Tās zvanu tornis ar eklektisma un jūgendstila elementiem celts 1906.gadā. Tornim ir vienīgais Rīgā apzeltītais kupols. Grebenščikovas kopienas materiālo pamatu licis tirgotājs A.P.Grebenščikovs 18.gs. sākumā. Pie tās darbojusies nespējnieku patversme, bērnu patversme, skola, bibliotēka, dziedāšanas un krievu senatnes pētnieku pulciņi. 1828.gadā pret Greneščikova draudzi sākās represijas. Skolu un patversmi slēdza. No 1919.-1940.gadam draudzes patversmi un skolu apgādāja Rīgas pilsēta. Dievnamā redzamas sevišķi vecas 15.-18.gs. svētbildes un 16.gs. rokraksti.


Sv.Jāņa pareizticīgā katedrāle
Lielā Kalna ielā 21 Katedrāle celta laikā no 1911. līdz 1926.gadam. Līdzekļus tās celtniecībai deva porcelāna fabrikas īpašnieks Kuzņecovs. Aiz katedrāles plešas vecticībnieku un pareizticīgo kapi. Katedrāli grezno Rīgas mākslinieka J.Rikovska freska “Svētā trīsvienība”.

Visu svēto pareizticīgā baznīca
Katoļu iela 10a

Sākotnēji no 1812.gada līdz 1815.gadam celtā baznīca bija no koka No 1869. līdz 1870.gadam pēc arhitekta Jāņa Baumaņa projekta vecās koka baznīcas vietā uzcelts akmens- ķieģeļu dievnams. Kapsētu pie baznīcas sanitāru apsvērumu dēļ slēdza 1880.gadā. 1883.gadā vecā koka torņa vietā uzbūvēts akmens tornis. Pie baznīcas 1936.gadā uzstādīts piemineklis pirmajā pasaules karā kritušajiem.



Rīgas Jēzus evanģēliski luteriskā baznīca
Ēlijas iela 18

Savā pastāvēšanas laikā Jēzus baznīca vairākkārtīgi nopostīta un atkal uzcelta no jauna. Dievnama pamatakmens likts 1635.gadā un to iesvētīja 1638.gadā, bet jau 1656.gadā Krievijas cara Alekseja Mihailoviča karapulki, nolaupījuši baznīcas zvanus un ērģeles, nodedzināja un saspridzināja pirmo Jēzus baznīca namu. Tikai 1688.gadā varēja iesvētīt jaunuzcelto koka baznīcu, kuru bija cēlis Rīgas būvmeistars Ruperts Bindenšū. Altāra galā piebūvē tika ierīkots pulkstenis, kas tolaik bija priekšpilsētas iedzīvotāju lepnums, jo viņi jutās neatkarīgi no pilsētas laika rādītājiem. 1710.gadā, ieņemot Rīgu, Krievijas cara Pētera I karaspēks šo baznīcu nopostīja. Līdz 1733.gada pavasarim Toma Buhuma vadībā baznīcu uzcēla no jauna un 23.aprīlī to iesvētīja, bet 1812.gada ugunsgrēkā šīs pēc kārtas trešais dievnams gāja bojā. Tagad esošās baznīca celta pēc arhitekta K.F.Breitkreica projekta 1818-1822.gadā. Kā celtniecības materiāls atkal tika izmantots koks un līdz mūsdienām tā ir lielākā koka monumentālceltne Latvijā. Virs būves paceļas 37 metrus augsts tornis.

Vissvētās Dievmātes pasludināšanas baznīca
Gogoļa iela 9 Sākotnēji šajā vietā bijis koka dievnams, kas savukārt celts 1778.gadā. Esošās baznīcas pamatakmens likts 1814.gadā, bet celtniecība pabeigta 1818.gadā, pēc T.G.Šulca projekta. Baznīcas celtniecība toreiz izmaksājusi 116 000 rbļ. Šī koka baznīca ir ar četriem kupoliem un galveno kupolu un pulksteņa torni.

Miķeļa Erceņģeļa baznīca
Maskavas iela 170

Pati draudze dibināta 1835.gadā pēc Rīgas bīskapa Irinarha iniciatīvas. Pirmie tās locekļi bija vecticībnieki, kuri vēlējās apvienoties ar Pareizticīgo baznīcu. 1894.gadā tika uzbūvēts jauns akmens dievnams. Īpašības uzmanības cienīga ir filigrāni grieztā svētbilžu siena ar skaistām svētbildēm, kura atvesta no Pleskavas eparhijas.

© Tīmekļa iecirkņa "Maskavas forštate" veidotāji