Rūpniecība

Saimnieciskā un rūpnieciskā darbība Latgales priekšpilsētā aizsākās jau senākajā tās daļā Lastādijā. Tur 1377.gadā dibināja virvju vītuvi, bet 1442.gadā kuģu būvētavu. No 16.-17.gadsimtam Latsādijā darbojies kaļķu ceplis. Latgales priekšpilsētā kā citās Rīgas priekšpilsētās tās iedzīvotāji nodarbojās ar saimniecisko darbību un sākotnēji viens no tā veidiem bija piemājas dārzniecības. Tā piemēram vienā no Latgales priekšpilsētas daļām Ķengaragā 17.-18.gs. saimniekoja Mazjumpravas muižas īpašnieki. Zemnieki parasti turēja ne vairāk kā trīs zirgus. Pie mājas bija sakņu dārzi, kuros audzēja jau no 16.gs. kāpostus, burkānus, rāceņus, kāļus, pupas un dažādus zaļumus. 18.gs. beigās ieviesās arī kartupeļi. Latgales priekšpilsētas iedzīvotāji pārtika ne vien no lauksaimniecības produktiem, bet galvenokārt no zvejniecības un gadījuma darbiem pilsētā, līdz laikam, kad arvien vairāk rūpniecības uzņēmumu parādījās Latgales priekšpilsētā. Tur sāka celt cukuru, ķieģeļu un porcelāna manufaktūras, bija arī kokapstrādes uzņēmumi. Bet 1785.gadā Grjaznovs pat nodibināja savu metālrūpniecības uzņēmumu, kurš gan vēlāk 1812.gadā nodega.

  Minot rūpnieciskās darbības attīstību Latgales priekšpilsētā, nevar nepieminēt Kuzņecovu dzimtas vārdu. Tā 1843.gadā Krievijas pazīstamās Kuzņecovu ģimenes pārstāvis Sidors Kuzņecovs nodibina vēl vienu nozares manufaktūru, kas nodarbojās ar porcelāna un māla izstrādājumu ražošanu. Jau 1859.gadā tajā darbojās tvaika mašīna ar astoņu zirgspēku jaudu, manufaktūra izstrādāja arī fajansa traukus no holandiešu māla Maskavas ielā 257/259 vēl 1927.gadā darbojās Porcelāna un māla trauku fabrika A/S “M.S.Kuzņecovs”. 1859. gadā nodibinājās Baltijas linu audekla manufaktūras kompānija “Ķengarags”, kura jau 1860.gadā Ķengaragā uzcēla lielu fabrikas ēku.
Desmit gadus vēlāk 1870.gadā Latgales priekšpilsētā nodibina alus darītavu “Livonija”. Veiksmīgi strādājot 1900.gadā darītava saražoja jau 258 tūkst. dal. alus un pārdeva 409 t iesala. I pasaules kara gados uzņēmumu evakuēja, bet pirmās Latvijas republikas laikā, tā atsāka savu darbību, kā Alus un Iesalu Rūpniecības Akciju Sabiedrība “Livonija” L.Maskavas ielā 239/243. 1945.gadā uz alus darītavas “Livonija” bāzes izveidojās alus darītava “Vārpa”, Šī alus darītava Latgales priekšpilsētā savulaik bijusi vienīgā medalus rauga ražotāja Baltijas valstīs. 1967.gadā “Vārpa” nodarbināja 149 strādniekus, kas ražoja alu, iesalu un sauso medalus raugu un produkciju realizēja ne tikai Latvijā, bet arī daļu Baltkrievijā un Krievijā.
  Latgales priekšpilsētā 1920-tajos un 1930-tajos gados pārstāvētas bija arī citas ražošanas nozares. Tā piemēram 1924.gadā nodibinātā akciju sabiedrība gumijas izstrādājumu ražošanai “India Rubber Company Quadrat” 30-tajos gados pat kļuva par lielāko gumijas fabriku Latvijā. Vēlākais rūpnīcas nosaukums ir “Sarkanais Kvadrāts”, tā atradās Maskavas ielā 204. Kojusalas ielā 15 savulaik atradusies Koku apstrādāšanas akciju sabiedrība ”Rīgas Sērkociņu skaliņu fabrika”.

© Tīmekļa iecirkņa "Maskavas forštate" veidotāji