|
|
Latgales
priekšpilsēta jau no pašiem sākumiem bija nozīmīga Rīgas pilsētas
daļa, īpaši sabiedriskā transporta attīstības ziņā. Šajā rajonā
tika atklāta viena no pirmajām trīs tramvaja līnijām C līnija
un tika izbūvēta pirmā dzelzceļa līnija Rīgā. Transporta attīstība
vēlāk noteica arī lielu tiltu un pārvadu celtniecību, tādu kā
Dzelzs tilts, kas bija pirmais dzelzceļa tilts Rīgā, kā arī Salu
tilts.
|
|
Tramvajs
Tramvajs
pirmoreiz Rīgā savu darbību uzsāka 1882.gadā, kad tika atklāts
mūsdienu tramvaja priekštecis zirgu tramvajs jeb tā saucamā konka.
Toreiz tika atklātas pavisam 3 līnijas, kuras tika apzīmētas ar
burtiem A, B, C. C līnija no Dzelzs tilta pa Maskavas ielu līdz
Daugavpils ielai. Vēlāk kad 1901.gadā Rīgā zirgu tramvaju nomainīja
elektriskais tramvajs 1903.gadā šī līnija ieguva numuru 5 un tika
pagarināta līdz pilsētas ūdensiestādei Krīdinera dambī. 1908.gadā
to pagarina līdz Kuzņecova fabrikai, tagadējai Porcelāna un fajansa
fabrikai.
|
|
|
Dzelzceļš
Pirmās
dzelzceļa līnijas projekts Rīga Daugavpils apstiprināts 1852.gadā,
Tā bija pirmā dzelzceļa līnija Krievijā, kas celta balstoties
uz privāto kapitālu, jo dzelzceļa celtniecību finansēja angļu
uzņēmēji un finansisti, bet tā celtniecības iniciatore un organizētāja
bija Rīgas Biržas komiteja, kura 1853.gadā izveidoja speciālu
kompāniju dzelzceļa būvei Rīgas Dinaburgas dzelzceļa sabiedrību.
Krimas karš aizkavēja dzelzceļa būvniecību un tādēļ celtniecība
sākās tikai 1858.g. 8.maijā. Dzelzceļa celtniecība sakrita ar
laiku kad Rīgā tika nojaukti nocietinājumi no 1857.g. 1863.g.
un abi šie pasākumi tika atzīmēti ar īpašām svinīgām ceremonijām.
Un tā vietā, kur bija paredzēts celt dzelzceļa stacijas ēka
Baltijas ģenerālbubernators kņazs Aleksandrs Suvorovs / 1804 1882/
ievērojamā krievu karavadoņa Aleksandra Suvorova mazdēls, ar simbolisku
lāpstas dūrienu zemē, iezīmēja būvdarbu sākumu. Dzelzceļa sliedes,
lokomotīves, vagoni un signālsistēmas tika izgatavotas Anglijā.
Daļu paredzēto zemes gabalu, kur bija paredzēts celt staciju un
citas ēkas atpirka no zemes īpašnieka, bet pārējo dāvināja Rīgas
pilsēta. Dzelzceļa līnijas celtniecība ilga līdz 1861.gadam 12.
septembrim, kad pa to tika atklāta satiksme. Dzelzceļa līnija
Rīga Daugavpils savienoja Rīgu ar Pēterburgu un Varšavu, bet
pieaugot nepieciešamībai saistīties ar Krievijas tālākiem rajoniem
šī līnija tika pagarināta līdz Vitebskai, 1868.gadā caur Smoleņsku
līdz Orlai, bet 1871.g. līdz Caricinai, kas Rīgu iekļāva Krievijas
vienotajā dzelzceļa tīklā.
Dzelzceļa
stacija, kas arī tik atklāta 1861.gadā toreiz bija neliela 2 stāvu
mūra celtne, kurai pieslēdzās nojume, kas sedza vilcienā iekāpjošos
un izkāpjošos pasažierus. Blakus stacijas ēkā atradās vairākas
saimniecības ēkas lokomotīvju depo, ūdensņemšanas ierīces, remontdarbnīcas,
celtņi u.c. , kas aizņēma tagadējo Stacijas laukumu. 1884. 1885.gados
stacija ēka tika paplašinātas ar trīsstāvu piebūvēm, kur izvietoja
dzelzceļa pārvaldes nodaļas. 1888. 1890.gadā pēc arhitekta A.Kīzelbaša
projekta stacijas laukumā uzcēla nelielu kapellu par pateicību
Dievam par cara Aleksandra III un viņa izglābšanos dzelzceļa katastrofā
pie Borkiem. Šo kapellu nojauca 1920.gados. 1950.gadu otrajā pusē
stacijas ēkas tika nojauktas un 1960.gados tika uzceltas jaunas
ēkas kopā ar Stacijas pulksteni pēc V.Kuzņecova un V. Cipuļina
projekta, kuras pirms 2 gadiem sāka rekonstruēt.
|
