Satiksme

Latgales priekšpilsēta jau no pašiem sākumiem bija nozīmīga Rīgas pilsētas daļa, īpaši sabiedriskā transporta attīstības ziņā. Šajā rajonā tika atklāta viena no pirmajām trīs tramvaja līnijām – C līnija un tika izbūvēta pirmā dzelzceļa līnija Rīgā. Transporta attīstība vēlāk noteica arī lielu tiltu un pārvadu celtniecību, tādu kā Dzelzs tilts, kas bija pirmais dzelzceļa tilts Rīgā, kā arī Salu tilts.



 

Tramvajs

Tramvajs pirmoreiz Rīgā savu darbību uzsāka 1882.gadā, kad tika atklāts mūsdienu tramvaja priekštecis zirgu tramvajs jeb tā saucamā konka. Toreiz tika atklātas pavisam 3 līnijas, kuras tika apzīmētas ar burtiem A, B, C. “C” līnija no Dzelzs tilta pa Maskavas ielu līdz Daugavpils ielai. Vēlāk kad 1901.gadā Rīgā zirgu tramvaju nomainīja elektriskais tramvajs 1903.gadā šī līnija ieguva numuru 5 un tika pagarināta līdz pilsētas ūdensiestādei Krīdinera dambī. 1908.gadā to pagarina līdz Kuzņecova fabrikai, tagadējai Porcelāna un fajansa fabrikai.

 

Dzelzceļš

Pirmās dzelzceļa līnijas projekts Rīga – Daugavpils apstiprināts 1852.gadā, Tā bija pirmā dzelzceļa līnija Krievijā, kas celta balstoties uz privāto kapitālu, jo dzelzceļa celtniecību finansēja angļu uzņēmēji un finansisti, bet tā celtniecības iniciatore un organizētāja bija Rīgas Biržas komiteja, kura 1853.gadā izveidoja speciālu kompāniju dzelzceļa būvei – Rīgas – Dinaburgas dzelzceļa sabiedrību. Krimas karš aizkavēja dzelzceļa būvniecību un tādēļ celtniecība sākās tikai 1858.g. 8.maijā. Dzelzceļa celtniecība sakrita ar laiku kad Rīgā tika nojaukti nocietinājumi no 1857.g. – 1863.g. un abi šie pasākumi tika atzīmēti ar īpašām svinīgām ceremonijām. Un tā – vietā, kur bija paredzēts celt dzelzceļa stacijas ēka Baltijas ģenerālbubernators kņazs Aleksandrs Suvorovs / 1804 –1882/ ievērojamā krievu karavadoņa Aleksandra Suvorova mazdēls, ar simbolisku lāpstas dūrienu zemē, iezīmēja būvdarbu sākumu. Dzelzceļa sliedes, lokomotīves, vagoni un signālsistēmas tika izgatavotas Anglijā. Daļu paredzēto zemes gabalu, kur bija paredzēts celt staciju un citas ēkas atpirka no zemes īpašnieka, bet pārējo dāvināja Rīgas pilsēta. Dzelzceļa līnijas celtniecība ilga līdz 1861.gadam 12. septembrim, kad pa to tika atklāta satiksme. Dzelzceļa līnija Rīga – Daugavpils savienoja Rīgu ar Pēterburgu un Varšavu, bet pieaugot nepieciešamībai saistīties ar Krievijas tālākiem rajoniem šī līnija tika pagarināta līdz Vitebskai, 1868.gadā caur Smoleņsku līdz Orlai, bet 1871.g. līdz Caricinai, kas Rīgu iekļāva Krievijas vienotajā dzelzceļa tīklā.

Dzelzceļa stacija, kas arī tik atklāta 1861.gadā toreiz bija neliela 2 stāvu mūra celtne, kurai pieslēdzās nojume, kas sedza vilcienā iekāpjošos un izkāpjošos pasažierus. Blakus stacijas ēkā atradās vairākas saimniecības ēkas – lokomotīvju depo, ūdensņemšanas ierīces, remontdarbnīcas, celtņi u.c. , kas aizņēma tagadējo Stacijas laukumu. 1884. – 1885.gados stacija ēka tika paplašinātas ar trīsstāvu piebūvēm, kur izvietoja dzelzceļa pārvaldes nodaļas. 1888. – 1890.gadā pēc arhitekta A.Kīzelbaša projekta stacijas laukumā uzcēla nelielu kapellu par pateicību Dievam par cara Aleksandra III un viņa izglābšanos dzelzceļa katastrofā pie Borkiem. Šo kapellu nojauca 1920.gados. 1950.gadu otrajā pusē stacijas ēkas tika nojauktas un 1960.gados tika uzceltas jaunas ēkas kopā ar Stacijas pulksteni pēc V.Kuzņecova un V. Cipuļina projekta, kuras pirms 2 gadiem sāka rekonstruēt.

© Tīmekļa iecirkņa "Maskavas forštate" veidotāji