Tirdzniecība

Latgales priekšpilsētai liela nozīme bijusi ir tirdzniecības attīstībai. Šeit veidojušās daudzas tirdzniecības vietas, un šeit atrodas vēl joprojām lielākais tirgus Rīgā. Tirdzniecība Latgales priekšpilsētā aizsākās jau Lastādijā – tās senākajā daļā. Tur izkrāva strūgas, kas atveda uz Rīgu dažādas preces. Daļu no tām šeit arī šķiroja, piemēram pelnus. 1642.gadā pēc Rīgas Rātes rīkojuma, šai teritorijā bija ierīkots Maskaviešu nams, jeb Krievu sēta. Tā bija krievu tirgotāju iebraucamā vieta Rīgā. Viņi pārsvarā nodarbojās ar sīktirdzniecību. Tirdzniecības sezonas laikā Maskavas priekšpilsētā ieradās arī 10-12 tūkstoši no Smoļenskas, Vitebskas, Kalugas, Tveras un pat Orlas guberņām.

Rīgas priekšpilsētas no pārējās teritorijas norobežoja palisādes jeb žogi un vārti. Tie kalpoja ne tikai aizsardzības funkcijām, bet arī saimnieciskām vajadzībām, proti, lai aizkavētu nekontrolēti preču ievešanu pilsētā nemaksājot nodokļus. lai izvairītos no lielajiem tirgus nodokļiem, daudzi zemnieki apturēja savus produktu vezumus ārpus pilsētas, atstatu no žoga. Tādā veidā veidojās neatļauti ārpilsētas tirdzniecības punkti, t.s. Maskavas priekšpilsētā Sarkanais kalniņš /Krasnaja Gorka/. Cilvēki to bija ļoti iecienījuši. Tajā tirgojās galvenokārt no pajūgiem ar svaigām zivīm, siļķēm, lauksaimniecības produktiem. Tas kļuva 1870.gados par pastāvīgu tirgu. 1890.gadā no Maskavas un Daugavpils ielas krustojuma Sarkanā Kalna tirgu pārcēla uz laukumu pie tagadējās Jersikas ielas. Šajā t.s. Gorku tirgū uzcēla nelielas vieglas konstrukcijas nojumes, bet veco tirgus laukumu atvēlēja bērnu patversmes celšanai. Tirgus nodevas no šī tirgus bija 6,5 tūkstoši rbļ. 1930.gados, kad Maskavas priekšpilsētu pārdevēja par Latgales priekšpilsētu, arī tirgus ieguva Latgales tirgus nosaukumu. Pēc 2 pasaules kara tirgus beidza pastāvēt.

Līdz 1897.gadam blakus Sīkumtirgum, netālu no Gogoļa ielas atradās lopu tirgus. Kas attiecās uz atsevišķiem tirdzniecības uzņēmumiem, to skaits arvien palielinājās. Pieaugot iedzīvotāju skaitam, ātri auga pieprasījums arī pēc pārtikas produktiem un citām precēm, kuras Latgales priekšpilsētas iedzīvotāji varēja iegādāties sev blakus esošajos tirgos.

Viens no svarīgākajiem tirgiem 20.gs. Rīgā bija Centrāltirgus. Pilsētas Dome 1922.gada 18.decembrī nolēma pārcelt Daugavmalas tirgu uz laukumu starp Gogoļa ielu, Sarkano spīķeru, Maskavas ielu un Rīgas kanālu. Galīgo jaunā tirgus celtniecības projekta izstrādi veica a/s “Būve” un tirgus būvbirojs inženiera V.Isajeva vadībā. Būves darbus uzsāka 1924.gadā jūnijā un tos bija paredzēts veikt 5 gadus, tomēr pārgrozījumu un papildinājumu projektā prasīja lielākus darba apjoms. Naudu pilnos apmēros no pilsētas paņemt nevarēja, kā bija solīts. Rezultātā jauno Centrāltirgu realizācijā nodeva 1930.gada novembra sākumā. Tirgus platība bija 57000 km² uz kurieni tad pārcēla Daugavmalas tirgu, kas iepriekš ietilpis bija 22000 km². Līdz uzceltajām piecām tirgus ēkām, no kurām lielākā bija paredzēta vairumtirdzniecībai un gaļas apskatei, preci piegādāt varēja, gan pa ūdeni, gan pa dzelzceļu. Daudzu piegādāto preču izlādēšanai bija izbūvētas kanāla piekrastes, kas ar īpašiem 3 tuneļiem bija savienotas ar ēku pagrabiem, kuri savukārt savienoti ar apakšzemes ejām. Arī jaunajā Centrāltirgū bija liels pieprasījums pēc tirdzniecības vietām. Tādejādi tirgus vietu izdošanas kārtība bija noteikta ar speciāliem saistošajiem noteikumiem. Kādai vietai atbrīvojoties, priekšroka tās iegūšanā tiek piešķirta vecākajiem tirgotājiem, kuri grib savu vietu mainīt. Ja tādi neatrodas, vietu var dabūt blakus tirgotājs savas vietas paplašināšanai. Bet ja tirdzniecības vieta ir atbrīvojusies tās īpašnieka nāves gadījumā, priekšroka paliek viņa laulātajam draugam un bērniem, ja viņi to pieprasa 14 dienu laika. Ja brīvo vietu pieprasītāju skaits lielākas par vietu skaitu un nevienam nav sevišķu priekšrocību, vietu izlozē.

Jaunajā Centrāltirgū tirgošanās notika nepārtraukti katru dienu no septiņiem rītā līdz trijiem pēcpusdienā, bet sestdienās līdz sešiem vakarā. Lieltirdzniecības paviljonā laikā no 1.maija līdz 30 septembrim tirgojās jau no četriem rītā līdz pusdienas laikam, bet pārējā gada laikā no sešiem rītā. Svētdienās un svinamās dienās tirgi Rīgā ir slēgti izņemot sīkumtirgu.

© Tīmekļa iecirkņa "Maskavas forštate" veidotāji