|
|
|
Tirdzniecība |
 |
Latgales
priekšpilsētai liela nozīme bijusi ir tirdzniecības attīstībai.
Šeit veidojušās daudzas tirdzniecības vietas, un šeit atrodas
vēl joprojām lielākais tirgus Rīgā. Tirdzniecība Latgales priekšpilsētā
aizsākās jau Lastādijā tās senākajā daļā. Tur izkrāva strūgas,
kas atveda uz Rīgu dažādas preces. Daļu no tām šeit arī šķiroja,
piemēram pelnus. 1642.gadā pēc Rīgas Rātes rīkojuma, šai teritorijā
bija ierīkots Maskaviešu nams, jeb Krievu sēta. Tā bija krievu
tirgotāju iebraucamā vieta Rīgā. Viņi pārsvarā nodarbojās ar sīktirdzniecību.
Tirdzniecības sezonas laikā Maskavas priekšpilsētā ieradās arī
10-12 tūkstoši no Smoļenskas, Vitebskas, Kalugas, Tveras un pat
Orlas guberņām.
Rīgas
priekšpilsētas no pārējās teritorijas norobežoja palisādes jeb
žogi un vārti. Tie kalpoja ne tikai aizsardzības funkcijām, bet
arī saimnieciskām vajadzībām, proti, lai aizkavētu nekontrolēti
preču ievešanu pilsētā nemaksājot nodokļus. lai izvairītos no
lielajiem tirgus nodokļiem, daudzi zemnieki apturēja savus produktu
vezumus ārpus pilsētas, atstatu no žoga. Tādā veidā veidojās neatļauti
ārpilsētas tirdzniecības punkti, t.s. Maskavas priekšpilsētā Sarkanais
kalniņš /Krasnaja Gorka/. Cilvēki to bija ļoti iecienījuši. Tajā
tirgojās galvenokārt no pajūgiem ar svaigām zivīm, siļķēm, lauksaimniecības
produktiem. Tas kļuva 1870.gados par pastāvīgu tirgu. 1890.gadā
no Maskavas un Daugavpils ielas krustojuma Sarkanā Kalna tirgu
pārcēla uz laukumu pie tagadējās Jersikas ielas. Šajā t.s. Gorku
tirgū uzcēla nelielas vieglas konstrukcijas nojumes, bet veco
tirgus laukumu atvēlēja bērnu patversmes celšanai. Tirgus nodevas
no šī tirgus bija 6,5 tūkstoši rbļ. 1930.gados, kad Maskavas priekšpilsētu
pārdevēja par Latgales priekšpilsētu, arī tirgus ieguva Latgales
tirgus nosaukumu. Pēc 2 pasaules kara tirgus beidza pastāvēt.
Līdz
1897.gadam blakus Sīkumtirgum, netālu no Gogoļa ielas atradās
lopu tirgus. Kas attiecās uz atsevišķiem tirdzniecības uzņēmumiem,
to skaits arvien palielinājās. Pieaugot iedzīvotāju skaitam, ātri
auga pieprasījums arī pēc pārtikas produktiem un citām precēm,
kuras Latgales priekšpilsētas iedzīvotāji varēja iegādāties sev
blakus esošajos tirgos.
|
|
|
Viens
no svarīgākajiem tirgiem 20.gs. Rīgā bija Centrāltirgus. Pilsētas
Dome 1922.gada 18.decembrī nolēma pārcelt Daugavmalas tirgu uz
laukumu starp Gogoļa ielu, Sarkano spīķeru, Maskavas ielu un Rīgas
kanālu. Galīgo jaunā tirgus celtniecības projekta izstrādi veica
a/s Būve un tirgus būvbirojs inženiera V.Isajeva vadībā. Būves
darbus uzsāka 1924.gadā jūnijā un tos bija paredzēts veikt 5 gadus,
tomēr pārgrozījumu un papildinājumu projektā prasīja lielākus
darba apjoms. Naudu pilnos apmēros no pilsētas paņemt nevarēja,
kā bija solīts. Rezultātā jauno Centrāltirgu realizācijā nodeva
1930.gada novembra sākumā. Tirgus platība bija 57000 km² uz kurieni
tad pārcēla Daugavmalas tirgu, kas iepriekš ietilpis bija 22000
km². Līdz uzceltajām piecām tirgus ēkām, no kurām lielākā bija
paredzēta vairumtirdzniecībai un gaļas apskatei, preci piegādāt
varēja, gan pa ūdeni, gan pa dzelzceļu. Daudzu piegādāto preču
izlādēšanai bija izbūvētas kanāla piekrastes, kas ar īpašiem 3
tuneļiem bija savienotas ar ēku pagrabiem, kuri savukārt savienoti
ar apakšzemes ejām. Arī jaunajā Centrāltirgū bija liels pieprasījums
pēc tirdzniecības vietām. Tādejādi tirgus vietu izdošanas kārtība
bija noteikta ar speciāliem saistošajiem noteikumiem. Kādai vietai
atbrīvojoties, priekšroka tās iegūšanā tiek piešķirta vecākajiem
tirgotājiem, kuri grib savu vietu mainīt. Ja tādi neatrodas, vietu
var dabūt blakus tirgotājs savas vietas paplašināšanai. Bet ja
tirdzniecības vieta ir atbrīvojusies tās īpašnieka nāves gadījumā,
priekšroka paliek viņa laulātajam draugam un bērniem, ja viņi
to pieprasa 14 dienu laika. Ja brīvo vietu pieprasītāju skaits
lielākas par vietu skaitu un nevienam nav sevišķu priekšrocību,
vietu izlozē.
Jaunajā
Centrāltirgū tirgošanās notika nepārtraukti katru dienu no septiņiem
rītā līdz trijiem pēcpusdienā, bet sestdienās līdz sešiem vakarā.
Lieltirdzniecības paviljonā laikā no 1.maija līdz 30 septembrim
tirgojās jau no četriem rītā līdz pusdienas laikam, bet pārējā
gada laikā no sešiem rītā. Svētdienās un svinamās dienās tirgi
Rīgā ir slēgti izņemot sīkumtirgu.
|
