 |
| Latgales priekšpilsētas teritorijas vēsture |
 |
Latgales
priekšpilsēta atrodas Rīgas DA daļā Daugavas labajā krastā, tajā
ietilpst: pilsētas centra DA daļa; Dārzciems; Pļavnieki; Ķengarags;
Šķirotava; Krasta rajons; Dārziņi; Rumbula; Zaķusala. Tā ir viena
no Rīgas pilsētas administratīvi teritoriālām vienībām, kas aizņem
gandrīz 50 kvadrātkilometru lielu platību, kuru ierobežo 13.janvāra
iela, Marijas un A.Čaka iela, dzelzceļa loka līnija, Augusta Deglava
iela, Rīgas Dienvidaustrumu robeža un Daugava.
Vēsturiskajos
avotos priekšpilsēta pirmo reizi minēta 1240.gadā, kā Rīgas sala
(Rige-holm). Latgales priekšpilsēta aiz Rīgas pilsētas mūriem
sāka veidoties jau viduslaikos. 13.gs. Latgales priekšpilsētā
atradās domkapitula īpašumi un Livonijas ordeņa dzirnavas. 1502.gadā
Rīgas rāte izdeva rīkojumu, kurā bija teikts, ka visas ēkas ārpus
mūriem ir noplēšamas. Līdz ar to arī cieta vecākā Latgales priekšpilsētas
daļa ar tirgotāju apmetnēm Lastādija. Tā atradās Daugavas krastmalā,
augšpus pilsētas nocietinājumiem un bija brīvi apbūvēta. Šīs vietas
nosaukums cēlies no vārda Last (vāci val.)- krava. Pēc
pilsētas vaļņu izbūves turpināja augt priekšpilsētas, kā rezultātā
1784.gadā ārpus pilsētas nocietinājumiem izaugušo priekšpilsētu
sadalīja divās daļās. Teritorija uz austrumiem no tagadējās Kr.Barona
ielas kļuva par Maskavas priekšpilsētu. 1812.gadā priekšpilsētu
piemeklē jaunas raizes. Baidoties no Napoleona karaspēka uzbrukuma,
kurš tā arī neskāra Rīgu, tika nodedzinātas priekšpilsētas. Atjaunojot
latgales priekšpilsētu uzcēla jaunas ēkas un pilnveidoja ielu
sistēmu. 19.gs. vidū priekšpilsētā bija izveidojušās 34 galvenās
un 27 šķērsielas.
No
1898.gada Rīgā noteica māju numuru plāksnītes katrai pilsētas
daļai atšķirīgā krāsā. Tā iekšpilsēta ieguva sarkano krāsu; Pēterburgas
priekšpilsēta zilo; Jelgavas priekšpilsētas balto, bet Maskavas
priekšpilsētas plāksnītes turpmāk krāsoja dzeltenā krāsā.
Latvijas
republikas laikā Maskavas priekšpilsēta iegūst Latgales priekšpilsētas
nosaukumu, bet kā Maskavas rajons un administratīva vienība tas
izveidojās 1941.gadā. No 1991.gada priekšpilsēta atkal ir ieguvusi
Latgales priekšpilsētas vārdu.
|
|
Ķengarags
Vieta
Latgales priekšpilsētas rajonā starp Daugavu un Rīga- Krustpils
dzelzceļa līniju. Vēsturnieks R.Šīrants rakstījis, ka tās nosaukums
Kengeragge cēlies no kāda zemnieka vārda, saukts par Ķengu.
Tas ir lībiešu vārds, un tā nozīme kurpe. Minēts šis vārds jau
minēts 16.gs. otrajā pusē. Bet varbūt viss bija citādi. Daugava
šai vietā meta līkumu un veidoja zemesragu, kas līdzīgs kurpei,
tādēļ tur dzīvojošais zemnieks ieguva savu vārdu, kas pēc tam
deva nosaukumu vietai.
|
 |
Grīziņkalns
Šī
Latgales priekšpilsētas teritorija nosaukumu ieguvusi no tur tuvumā
esošas 18.gs. Grīziņmuižas. Bet muiža, iespējams, savu vārdu ieguvusi
no senā smilšu kāpu nosaukuma, kuras tautā sauca par grīziņām.
Kā apdzīvots rajons veidojies samērā vēlu- tikai 19.gs., kad tur
sāka apmesties uz dzīvi no laukiem ienākušie latviešu zemnieki.
|
