Latgales priekšpilsētas teritorijas vēsture

Latgales priekšpilsēta atrodas Rīgas DA daļā Daugavas labajā krastā, tajā ietilpst: pilsētas centra DA daļa; Dārzciems; Pļavnieki; Ķengarags; Šķirotava; Krasta rajons; Dārziņi; Rumbula; Zaķusala. Tā ir viena no Rīgas pilsētas administratīvi teritoriālām vienībām, kas aizņem gandrīz 50 kvadrātkilometru lielu platību, kuru ierobežo 13.janvāra iela, Marijas un A.Čaka iela, dzelzceļa loka līnija, Augusta Deglava iela, Rīgas Dienvidaustrumu robeža un Daugava.

Vēsturiskajos avotos priekšpilsēta pirmo reizi minēta 1240.gadā, kā Rīgas sala (Rige-holm). Latgales priekšpilsēta aiz Rīgas pilsētas mūriem sāka veidoties jau viduslaikos. 13.gs. Latgales priekšpilsētā atradās domkapitula īpašumi un Livonijas ordeņa dzirnavas. 1502.gadā Rīgas rāte izdeva rīkojumu, kurā bija teikts, ka visas ēkas ārpus mūriem ir noplēšamas. Līdz ar to arī cieta vecākā Latgales priekšpilsētas daļa ar tirgotāju apmetnēm – Lastādija. Tā atradās Daugavas krastmalā, augšpus pilsētas nocietinājumiem un bija brīvi apbūvēta. Šīs vietas nosaukums cēlies no vārda Last (vāci val.)- krava. Pēc pilsētas vaļņu izbūves turpināja augt priekšpilsētas, kā rezultātā 1784.gadā ārpus pilsētas nocietinājumiem izaugušo priekšpilsētu sadalīja divās daļās. Teritorija uz austrumiem no tagadējās Kr.Barona ielas kļuva par Maskavas priekšpilsētu. 1812.gadā priekšpilsētu piemeklē jaunas raizes. Baidoties no Napoleona karaspēka uzbrukuma, kurš tā arī neskāra Rīgu, tika nodedzinātas priekšpilsētas. Atjaunojot latgales priekšpilsētu uzcēla jaunas ēkas un pilnveidoja ielu sistēmu. 19.gs. vidū priekšpilsētā bija izveidojušās 34 galvenās un 27 šķērsielas.

No 1898.gada Rīgā noteica māju numuru plāksnītes katrai pilsētas daļai atšķirīgā krāsā. Tā iekšpilsēta ieguva sarkano krāsu; Pēterburgas priekšpilsēta – zilo; Jelgavas priekšpilsētas – balto, bet Maskavas priekšpilsētas plāksnītes turpmāk krāsoja dzeltenā krāsā.

Latvijas republikas laikā Maskavas priekšpilsēta iegūst Latgales priekšpilsētas nosaukumu, bet kā Maskavas rajons un administratīva vienība tas izveidojās 1941.gadā. No 1991.gada priekšpilsēta atkal ir ieguvusi Latgales priekšpilsētas vārdu.


 

Ķengarags

Vieta Latgales priekšpilsētas rajonā starp Daugavu un Rīga- Krustpils dzelzceļa līniju. Vēsturnieks R.Šīrants rakstījis, ka tās nosaukums “Kengeragge” cēlies no kāda zemnieka vārda, saukts par Ķengu. Tas ir lībiešu vārds, un tā nozīme – kurpe. Minēts šis vārds jau minēts 16.gs. otrajā pusē. Bet varbūt viss bija citādi. Daugava šai vietā meta līkumu un veidoja zemesragu, kas līdzīgs kurpei, tādēļ tur dzīvojošais zemnieks ieguva savu vārdu, kas pēc tam deva nosaukumu vietai.

Grīziņkalns

Šī Latgales priekšpilsētas teritorija nosaukumu ieguvusi no tur tuvumā esošas 18.gs. Grīziņmuižas. Bet muiža, iespējams, savu vārdu ieguvusi no senā smilšu kāpu nosaukuma, kuras tautā sauca par grīziņām. Kā apdzīvots rajons veidojies samērā vēlu- tikai 19.gs., kad tur sāka apmesties uz dzīvi no laukiem ienākušie latviešu zemnieki.



Rumbula

Atrodas Rīgas pilsētas austrumu nomalē starp Daugavu un Rīgas- Krustpils dzelzceļa līniju. Šai vietai nosaukumu devušas Daugavas krāces, kas tanī vietā bagātīgi bijušas pirms Rīgas HES uzbūvēšanas.

© Tīmekļa iecirkņa "Maskavas forštate" veidotāji